You are currently viewing Pirms dzīvnieka iegādes

Pirms dzīvnieka iegādes

Suni vai kaķi?

Tas atkarīgs no Jūsu simpātijām pret konkrēto sugu, kā arī Jūsu dzīvesveida.

Jaunu vai pieaugušu?

Ir priekšrocības un trūkumi gan audzinot mazuli, gan paņemot pieaugušu dzīvnieku. Jauni dzīvnieki bieži ir rotaļīgāki, jāapmāca tualetes lietošanā, prasa daudz uzmanības. Vecāki dzīvnieki prasa vairāk pacietības, lai izveidotu saikni ar tiem. Un jā – bieži vien vecam sunim jaunus trikus var gluži labi iemācīt.

Šķirnes vai bezšķirnes?

Ja nav kāda konkrēta suņu vai kaķu šķirne, kas iekritusi sirdī, labu draugu var atrast dzīvnieku patversmē. Ir vērts vairākkārt aiziet uz patversmi, iztaujāt darbiniekus, iepazīt noskatīto dzīvnieku un noskaidrot vairāk par to, vai viņš ir piemērots Jums un Jūs – šim konkrētajam dzīvniekam.

Un, ja tomēr šķirnes, tad kuras?

Noteikti neiegādājieties šķirnes dzīvnieku tikai tāpēc, ka tas ir šķirnes, vai tāpēc, ka skaisti izskatās. Svarīgi iepazīt interesējošās šķirnes, noskaidrot par tām vairāk – par rakstura īpatnībām, instinktiem, apmācāmību, iedzimtām veselības problēmām un to pārbaudes iespējām, kā arī kopšanas īpatnībām, ja tādas ir. Neskaidros jautājumus vēlams uzdot šķirnes pazinējiem un audzētāiem, lielo izstāžu laikā pieiet pie vairākiem un parunāties.

Šķirnes dzīvnieks sirdij vai izstādēm?

Protams, arī iegādājoties labas audzētavas un atbildīgu audzētāju dzīvnieku, pastāv neliela varbūtība, ka dzīvnieks nebūs ar izcilu veselību, taču ir liela starpība starp atbildīgu audzētāju un dzīvnieku pavairotāju. Ja esiet izvēlējies šķirnes dzīvnieku, tad neatkarīgi no tā, vai plānojat apmeklēt izstādes, izvēlieties atbildīga audzētāja lolotu kucēnu vai kaķēnu, kura vecāki tiešām arī atbilst šķirnes standartiem, kura vecākiem ir veiktas veselības pārbaudes un
nepieciešamības gadījumā arī ģenētiskie testi. Ņemiet mazuli, kurš ir barots ar kvalitatīvu barību un saņēmis nepieciešamo veterināro aprūpi, pavadījis pietiekami daudz laika ar savu mammu, brāļiem un māsām, socializēts ar cilvēkiem, kā arī ir ar ciltsrakstiem, kas apliecina viņa izcelsmi. Nevajadzētu aizmirst par pirkšanas un pārdošanas līgumu, kas būs nozīmīgs dokuments domstarpību un problēmsituāciju gadījumos. Ne tāpēc, ka veterinārārstiem šķirnīgāki dzīvnieki patiktu labāk, bet tādēļ, lai Jūs neatbalstītu cilvēkus, kas pavairo neveselus dzīvniekus, tos pārdod ar iedzimtām ģenētiskām vai infekcijas slimībām, un nez kāpēc vairs neatbild uz jaunā īpašnieka telefona zvaniem. Tā ir realitāte, ar ko saskaras veterinārārsts un jaunie īpašnieki, kas nav gaidījuši, ka, piemēram, līdz ar jauno, mīlīgo kaķēnu viņu mājās ienāks kalicivīruss ar sekundāru bakteriālu infekciju, un šī būs finansiāli un emocionāli grūta cīņa uz ilgu laiku ne tikai īpašniekiem un jaunajam mājdzīvniekam, bet arī veselības apdraudējums jau esošajiem citiem mājdzīvniekiem.

Finansiālie izdevumi.

Kvalitatīva barība ir veselības pamats. Sausā barība, konservi vai svaigā? Jebkurā gadījumā kvalitatīva barība maksā daudz. Ja sausā, tad labāk būtu bezgraudu, Super premium vai veterinārā, ja konservi, tad jālūko, lai tajā būtu ne mazāk kā 70% gaļas, ja svaigā – lai tā būtu sabalansēta un mēneša ietvaros no vismaz 4-5 dažādiem olbaltumvielu avotiem.

Paredzami veterinārie izdevumi.

Atcerieties, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 266:
● iegādājoties mājdzīvnieku, tam jau jābūt izsniegtai lolojumdzīvnieka pasei, ievietotam transponderam jeb mikroshēmai (mikročips) un reģistrētam Lauksaimniecības Datu centrā (LDC).
● Dzīvnieka veselībai nozīmīgi arī, ka tas jau būs saņēmis pirmās vakcīnas pret infekcijas slimībām. Atsavināšanas brīdī kucēnam jābūt:
– vismaz 8 nedēļas vecam, ja pirmreizēja vakcinācija veikta 6 nedēļu vecumā;
– 9 nedēļu vecam, ja pirmreizēja vakcinācija veikta 8 nedēļu vecumā.

Kaķēnu atļauts atsavināt:
– pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām;
– pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības (Regula 576/2013) un Latvijas likumdošanu (Veterinārmedicīnas likuma 59. pants, 14. punkts; Ministru kabineta noteikumi nr. 178) suņiem, kaķiem un mājas seskiem jābūt obligāti vakcinētiem pret trakumsērgu sākot no 12 nedēļu vecuma! Atcerieties arī lūgt pārdevēju mainīt LDC norādīto dzīvnieka īpašnieku, ko var vienkārši izdarīt, izmantojot vietni latvija.lv.

Slimību profilakse – apstrāde pret parazītiem un vakcinācija (pret trakumsērgu tā ir obligāta visiem suņiem un kaķiem, savukārt citu infekcijas slimību vakcīna var pasargāt no smagām infekcijas slimībām). Kucēns vai kaķēns ir topošs seniors, kad aprūpe un uzmanība lielākoties ir vēl vairāk nepieciešama, vēlamas profilaktiskas pārbaudes. Bieži vien arī mūža nogalē pieaug pastāvīgi veterinārie izdevumi. Neparedzēti izdevumi pie veterinārārsta, kas gadās arī jauniem dzīvniekiem – dažādas traumas, rotaļājoties gremošanas traktā nonākuši svešķermeņi, saindēšanās, infekcijas slimības. Jābūt finansiālai rezervei, lai mājdzīvnieka pēkšņas saslimšanas gadījumā tam sniegtu nepieciešamo palīdzību. Mājdzīvnieku apdrošināšana – plānoti izdevumi, kas dažkārt var pasargāt no negaidītiem lieliem izdevumiem. 

Ar dzīvniekiem saistītie speciālisti – treneri, aukles un pieskatīšanas servisi, frizieri, kas lielākoties būs aktuālāki topošajam suņa saimniekam. Savlaicīgi vēlams apzināt tuvākās suņu skolas, noskaidrot, kas varēs pieskatīt dzīvnieku ceļojuma vai darba darīšanu laikā u.tml. Ar suni būtu jārēķinās nevis divreiz aiziet uz suņu skolu, bet vēlams iziet pilnu apmācības kursu, kas, protams, ir zināmi finansiālie izdevumi, bet tajā pat laikā brīnišķīgs veids, kā veidot kontaktu ar dzīvnieku, padarīt savu ikdienu ērtāku un arī ģimenes brīvdienās apmācītu suni daudz vieglāk paņemt līdzi. Svarīgi ne tikai rūpēties, lai dzīvnieks būtu labi paēdis un vesels, bet arī saņēmis uzmanību un pozitīvu kontaktu ar saimnieku.

Atcerieties, ka dzīvnieks nav rotaļlieta, bet gan ģimenes loceklis un liela atbildība, kam nepieciešamas rūpes, un par to jāgādā gan finansiāli, gan emocionāli visa dzīvnieka mūža garumā. Jauns dzīvnieks ģimenē var būt saskādēti aizkari un apgrauzti vai piečurāti jaunie apavi,un tajā pat laikā nest daudz prieka un pozitīvu emociju.